Ja vien es spētu
Es skatos Tavās acīs, un redzu maigumu. Es klausos Tavos vārdos, un jūtu siltumu Es jūtu Tavu tuvumu, un maigi silto elpu. Es jūtu Tavu
Es skatos Tavās acīs, un redzu maigumu. Es klausos Tavos vārdos, un jūtu siltumu Es jūtu Tavu tuvumu, un maigi silto elpu. Es jūtu Tavu
Pie tavām krūtīm ļauj man dusēt, Ap mani savas rokas skauj. Liec Tavām lūpām klusēt, Tik sajust vien šo brīdi ļauj!
Šajā pasaulē tu varbūt esi tikai cilvēks, bet kādam tu esi vesela pasaule!
Solīt varam daudz, arī baudīt varam daudz, mirklis – vai tā ir Dzīve? nesteidzies – pagaidi mani sev līdz……..
Es klusām… Sapnī aiziešu pie tevis. Noskūpstīšu tavas lūpas, ieritināšos zem tavas segas…
es paņemšu pusi no sāpēm, kas tavā sirsniņā griež vēl es paņemšu rūpju nastu, kas tavus plecus spiež
Ja skūpsts būtu lietus lāse – es aizsūtītu Tev negaisu. Ja apkampiens būtu sekundes – es sūtītu Tev stundas.
Kad galviņu spilvenā liksi, tad pie saldiem sapņiem tiksi. Nu Tev brienot sapņu taku, es ar labu nakti saku.
Laika prognoze – Silti, draudzīgi sveicieni plašā frontē virzās uz Tavu pusi. Ilgstošs, nepārejošs mīļuma un skūpstu lietus
Samīļo mani ar tāluma rokām, Ar siltām acim, domām nosapņotām. Samīļo mani! Tava balss to prot vārdiem neskopojot.
Kā vēlētos es būt kā vējš Kā vējš, kam tevi apskaut ļauts Es cieši tevi apskautu Un ilgi projām nelaistu…
Gribētu kā marcipāna konfekte pielipt Tavām lūpām, izkust Tavās rokās, lai vēl ilgi pēc tam mana smarža vējotu ap Tevi. Gribētu kā ķiršoga tikt izvēlēta
Man nevajag daudz… Tikai rokas, kas maigi spēj glāstīt Dvēseli pilnu ar Sauli, Un vēl lūpas, kas maigi spēj skūpstīt!
Cik daudz vēl mīļu vārdu zvaigznēs man Tev ierakstīt! Cik daudz vēl mīļu glāstu un kvēlu skūpstu man Tev aizsūtīt! Es vēlos Tavu smaidu un
Klusā, rāmā vakarā bučiņa iet pastaigā. Klusi zogas klāt pie Tevis! Un vai zini? Tā no manis.