Slēpju nav jo zāle vien
Salatēvs pa laukiem brien, Slēpju nav jo zāle vien. Pāri plecam vilku vāle, Eglīte un jāņu zāle!
Salatēvs pa laukiem brien, Slēpju nav jo zāle vien. Pāri plecam vilku vāle, Eglīte un jāņu zāle!
es uzliku saimniekam Ozoliņa vainadziņu, lai tam auga tādi zirgi Kā kuplie ozoliņi.
Varbūt smaržas vējā plīvos, Līgo viesi ieņems sīvos, Varbūt skanēs jautras dziesmas, Tumsā sprēgās uguns liesmas.
Pūt, Jānīti, vara tauri Pašā Jāņu vakarā, Lai sanāca Jāņa bērni, Lai dziedāja Jāņu dziesmas,
Par gadskārtu Jānīts nāca Savus bērnus apraudzīt, Vai tie ēda, vai tie dzēra, Vai darbiņu padarīja.
Ai, jauko Jāņu nakti, It ne mirkli negulēju.- Gar ausīm odi sīca, Kas tur velns par gulēšanu.
Visa laba Jāņu zāle, Ko plūc Jāņu vakarā. Kas to zāli uzpīpēja, Guļ trīs dienas bezfilmā..
Ir zāļu vakars lēnprātīgs un svinīgs un vēlu, vēlu augsta, augsta saule pār bāreņu un mātesmeitu pierēm, pār vedeklu un māršu gaišām pierēm.
Lai līst visskaistākais lietus, Visdzidrāko rasu dod rīts Un kaut ko no Saulgriežu brīnuma, Lai katrs paņem sev līdz!
Es jums saku, Jāņa bērni, Metat kokus no celiņa; Jās Dieviņis, brauks Laimīte, kritīs Laimes kumeliņis.
Ņem, Jānīti, melnu zirgu, Apjāj mūsu tīrumiņus: Izmin usnes, izmin zāles, lai aug tīra labībiņa.
Kas palēja sudrabiņu Pie Jānīša nama duru? Jāņa bērni pielējuši, Jāņa nakti līgojot.
Kas spīdēja, kas vizēja Papardīšu krūmiņā? Tautu dēla acis dega Uz meiteņu augumiņu.
Tās vien bija Jāņu zāles, Ko plūc jāņu vakarā; Plūks rīta, saulītē, Nebūs vairs Jāņu zāles.
Ņem spēku no jāņuzālēm, Ko tās tev šovakar sniedz – Tas paliks ar tevi tik ilgi, Kaut sen būs novītis zieds.
Līgotāji, līgotāji, Nav vairs tālu Jāņu diena: Šī dieniņa, rīt dieniņa, Parīt pati Jāņu diena.
Smaržas zālē glāstīs vējš, Dabu pāršalks zibens spējš. Vienreiz dzīvē varam mēs, Sirdi zaudēt papardēs!
Lai siera ritulis ripo, Lai puto alutiņš salds, Lai uzzied papardes zieds, Un atausts Jāņu rīts balts.
