Šai svētā naktī zem un debess zvīļo

Šai svētā naktī zem’ un debess zvīļo,
Šai naktī sirds ar zvaigznēm sarunājas –
Un ienaids rimst, cits citu atkal mīļo,
Pār visu miera siltie spārni klājas.
Šai naktī ejot zaigo tavas pēdas,
Šī nakts spēj šaubās cerību tev iedot;
Šī nakts liek aizmirst visas, visas bēdas
Un māca tevi mīļot, visu piedot,
Šī nakts ir debess vārtus atvērusi,
Pār zemes tumsu dedz tā zvaigžņu loku,
Un naktī šai uz katra galvas klusi
Dievs svētot uzliek savu mīļo roku.

/V.Mora/

Nāc, klusā nakts, ar savu svēto mieru, Pēc kura neskaitāmas sirdis tvīkst. Un lai no
Šim vakaram - spožākās zvaigznes, Šim vakaram - baltākais sniegs. Bet gaišāks par svecītēm eglē
Būt vienmēr veselai un jaunai, Un just, ka spēks pār malām iet, Aiz spēka pārpilnības
Šai svētā naktī zem` un debess zvīļo, Šai naktī sirds ar zvaigznēm sarunājas - Un
Viens zvaigžņu stars no zvaigžņu spieta Mums katram tieši sirdī krīt, Jo tieši sirdī ir