Nāc, klusā nakts, ar savu svēto mieru,
Pēc kura neskaitāmas sirdis tvīkst.
Un lai no jauna dzirdam zvaigžņu vēsti,
Ka cilvēks ticēt vēl un cerēt drīkst.
Nāc, klusā nakts, ar savu svēto mieru,
Pēc kura neskaitāmas sirdis tvīkst.
Un lai no jauna dzirdam zvaigžņu vēsti,
Ka cilvēks ticēt vēl un cerēt drīkst.