Kā gribas ko skaistu

Kā gribas ko skaistu un vērtīgu –
Garāku egli, lielāku dāvanu
Un Ziemsvētku vecīti – vīrieti īstu.

Kā gribas ko gaišu un burvīgu –
Dziļāku sniegu, glaunāku mašīnu
Un ūdeļu kažoku mīkstu.

Bet Ziemsvētku vecītis – glups kā arvien –
Liek pantiņus skaitīt un dumji smaida.
Viņš nejēdz, ko sieviete gaida.

Skrien pa mežu vecītis, Gumijnieki kājās. Iesim draugi skatīties, Vai tam visi mājās.
Ja kādā sniegotā naktī pa Tavu logu ierāpjas resns bārdains vīriņš un mēģina Tevi iebāzt
Tu mans mīļais vecīti pieglaudies pie krūts. ieklausies, kā vēderā klusi cērmes rūc!
Ledus laikā sāli kaisu, lai nāk vecītis ar maisu. Un ar savu bārdu balto neapmet
Lai eglīte smaržo, Lai svecītes kūp, Lai Ziem`ssvētku vecītis Klauvē pie rūts.