Lieldienas rītā
Lieldienas rītā, kad saulīte aust, zaķīts gar mežmalu priecīgi trauc. Ķepās tam groziņš tīri glīts, groziņā olas un kortelīts.
Lieldienas rītā, kad saulīte aust, zaķīts gar mežmalu priecīgi trauc. Ķepās tam groziņš tīri glīts, groziņā olas un kortelīts.
Zaķītis aiziet ciku – caku Svilpodams pa meža taku! Tas groziņā nes lielu prieku, Izdalīdams to kā nieku.
Lai ir pīrāgs pilns ar speķi, Lai uz drēbēm nav ne pleķa, Lai ir naudas pilna zeķe, Smuks zaķītis zem deķa!
Zaķēns mežā kazu slauc, laikam ieņēmis par daudz. Kamēr sals un kamēr sniegs, piens jau nav, bet spaidīt prieks…!
Zaķītis uz svētkiem jaukiem, Olas dēj pa visiem plauktiem. Vistas auro – konkurents, Visai bīstams elements!
Zaķīts brīnās, kā tad tā? Olas atkal kabatā! Jākrāso tās krāsās maigās, Lai var mīlēt zaķes baigās.
Mazs zaķīts sēž zem vannas tam bail, ka olas neuzliek uz pannas; Zem vannas tumsā acis zib, jo vēl kāds nokrāsot tās grib!
Zaķīts zilus dūmus pūta, Sveicienus no manis sūta; Cieni olas tā kā nākas, Jo no olām dzīve sākas!
Lieldienas rītā, kad saulīte aust, zaķīts gar mežmalu priecīgi trauc. Ķepās tam groziņš tīri glīts, groziņā olas un kortelīts.
Lieldienu zaķītis krūmiņā līda, Oliņas dējot kažociņš svīda. Sasvīda kažociņš, sasvīda kājas, Aizmirsa zaķītis, kur viņa mājas.
Zaķītis uz svētkiem jaukiem Olas dēj pa visiem plauktiem; Vistas auro: Konkurents! Visai bīstams elements!
Zaķītis uz svētkiem jaukiem, Olas dēj pa visiem plauktiem. Vistas auro: Konkurents! Visai bīstams elements!
Zaķis tup un acis bola, Viņam nenāk laukā ola: Apzvēru pie savu ausu, Neielaisties vairs ar strausu.
Zaķīts zilus dūmus pūta, Sveicienus no manis sūta; Otrs tikai acis bola, Esot nospertas tam olas;
