Ierados pie Tevis es
Baltiem bērziem sniegā slīkstot, Lielām pārslām lēni krītot, Ierados pie Tevis es . Ienācu un pasmaidīju,
Baltiem bērziem sniegā slīkstot, Lielām pārslām lēni krītot, Ierados pie Tevis es . Ienācu un pasmaidīju,
Es labprāt Tev dāvātu zaru sniegotu, Kas svētku gaidās zem baltuma lūst; Bet vai gan ilgāk par mirkli to varētu Es nosargāt tā, lai tas
Klusi krīt sniegs uz Tavām plaukstām un lēni tajās kūst, Tu tagad esi tālu, man Tevis ļoti trūkst… Es gribētu par sniegu kļūt un Tavās
Tu esi viens no miljona…. zvaigzne viena (starp daudzām)… sniegpārsla viena no daudzām.. lapa kokā viena pie daudzām…….
Tev pateicos par zvaigzni svētku dienā, Par oglēm pavardā, kad ārā snieg, Par veldzes bezgalību ūdens malkā vienā, Kas mīlestībā sniegts.
Glabā plīvuru balto, Neizkar debesu lietiem, Taureņa spārns Tik samircis nevarēs diet..
Tev pateicos par zvaigzni svētku dienā, Par oglēm pavardā, kad ārā snieg, Par veldzes bagātību ūdens malkā vienā, kas mīlestībā sniegts.
Mums dzīves ceļos akmeņi un māli, Ir šaubas, vilšanās un prieks. Tam visam pāri varavīksnes vāli Kā cerība, kas laimi sniegs
Lieldienu rītā Agri, jo agri Garausis sapošas Kažokā glītā.
Reiz augstu kalnos dzīvoja kāds vīrs… Viņš agri cēlās, lai notīrītu sniegu no takas, kas ved uz viņa māju… Tā viņš darīja katru dienu…
Zeme klāta baltiem autiem, Garausītis raibiem pautiem. Lec pa sniegu, olas svaida, Zin jau, ka to ciemos gaida!
Aizsnieg ceļi, pēdas, aizsnieg meži, Dziļās kupenās man kājas stieg, Aizsnieg paši sniegu padebeši, Tikai mīlestība neaizsnieg.
Tādas ziemas nav, Kas laimi sniegiem klāj. Tādas Valentindienas nav, Kas mīlu neatstāj.
Tikai vienreiz mūžā sniegs snieg pirmo reiz, Tikai vienreiz mūžā karš beigsies, Tikai vienreiz mūžā kilometrs man bija pēda, Tikai vienreiz mūžā es iemīlējos,
Tu, kas no uguns un no sniega. Kā mīlot dienas skrien! Tu skaties rožaina un liega, Vairs nav ne nomoda, ne miega –
Lai silta vasara, Lai ziemā sniegs; Lai darbs, lai draugi, Un pa reizei prieks;
Kad pusnakts stunda zvaigznēs pārvērš pārslas Un namu dzegās smaidošs kļuvis sniegs, Kāds sirdī iemet klēpi baltu zvaigžņu Un tas ir Jaunais gads,
Salatēvs pār laukiem brien, Slēpju nav, jo zāle vien, Pāri plecam vilku vāle, Eglīte un jāņu zāle!
