sēta

Pie akmeņa sētiņā

Jānīts savu Līgu sēja
Pie akmeņa sētiņā.
Pats Jānītis tautās ies,
Papardes ziedu lūkoties.

Gūt atelpu steigas brīdī

Vēlu Tev mīlēt to,ko ir vērts mīlēt,
Aizmirst to, ko nav vērts atcerēties.
Gūt atelpu steigas brīdī,
Uzcelt sētu starp sevi un raizēm!

Es pazinu to sētiņu

Es pazinu to sētiņu, Līgo, līgo
kur gaidīja Jāņa bērnus: Līgo
Tā sētiņa izpušķota Līgo, līgo
ar zaļiemi ozoliem. Līgo

Gailis mina vistu

Sētā gailis mina vistu.
Iznāca saimnieks ar graudiem – barot vistas.
Pēkšņi gailis “visu pameta” uz aizskrēja knābāt graudus.
Tad nu novēlam Tev, lai nekad Tevi nemocītu tāds izsalkums!

Var vista olai lepoties: Nu uzzināju cepoties, Ko nezināju dēdama, Es arī esmu ēdama!
Viņas krūtis bija atklātas. Viņas kājas bija plati pavērtas katra uz savu pusi. Vīrietis aizdomājās.
Sētā gailis mina vistu. Iznāca saimnieks ar graudiem - barot vistas. Pēkšņi gailis "visu pameta"
Cālis saka čiep, čiep, čiep, man šī ola nepatīk. Ož pēc krasas, ož pēc lakas
Zaķis raibo vistu pļaukā, Ka tā olu nedēj laukā, Tupi pats un acis boli, Nevis