Acis – tās redz visu, Lūpas – tās dod visu, Ausis – tās dzird visu, Rokas – tās glāsta visu,
Ak, šīs saldās lūpiņas, valdzinošais skatiens, maigās rokas un kairinošais augums!! Ak, siltā sirds un viedais prāts!!
Man nevajag daudz… Tikai rokas, kas maigi spēj glāstīt Dvēseli pilnu ar Sauli, Un vēl lūpas, kas maigi spēj skūpstīt!
Vējš aizšķir aizgājušo dienu lapas klusi, Tās vārsmās meklēju, Kur ierakstīts bij svētums… Kā baltu naktsvijoli
Piespied mani kā zīmogu pie savas sirds Un ļauj, lai es uzspiežos kā zīmoggredzens uz tavas rokas! Lieli ūdeņi nevar apdzēst mīlestību, Nedz arī ūdens
Cik manas rokas alkst Pēc Tevis mīlēšanas! Cik manas lūpas slāpst Pēc Tevis skupstīšanas!
Pie tavām krūtīm ļauj man dusēt, Ap mani savas rokas skauj. Liec Tavām lūpām klusēt, Tik sajust vien šo brīdi ļauj!
Lai Jaunais gads nes jaunas dienas, Lai saltas, tumšas nav nevienas. Lai spēka daudz, lai viss, ko dara, sokas, Lai nepagurst ne sirds, ne rokas!
Tu aptin rokas ap to, iebāz to mutē. Tas ir stīvs un mitrs, tas iet ārā un iekšā. Tek balts no tavas mutes, tu smaidi
Samīļo mani ar tāluma rokām, Ar siltām acim, domām nosapņotām. Samīļo mani! Tava balss to prot vārdiem neskopojot.
Stāv pliks vīrietis un sieviete! Vīrietis tur priekšā cepuri! Sieviete saka, pacel labo roku! Virietis paceļ labo roku!
Man nevajag daudz… Tikai rokas, kas maigi spēj glāstīt Dvēseli pilnu ar Sauli, Un vēl lūpas, kas maigi spēj skūpstīt!
