Lai saule silda
Lieldienās lai saule silda, Olas Jūsu punčus pilda. Kad no šūpolēm būs miers, Kārosies jau Jāņu siers.
Lieldienās lai saule silda, Olas Jūsu punčus pilda. Kad no šūpolēm būs miers, Kārosies jau Jāņu siers.
Lieldienas ir olu svētki, Kalendārā iezīmēti, Tad tiek olas kopā bāztas Varen skaisti raibinātas!
Zaķiem šodiem darba diena jāstiepj olas 100 un 1 Tās tiks krāsotas un sistas Tā ka visas bālēs vistas
Lieldienu rītā Agri, jo agri Garausis sapošas Kažokā glītā.
Ej projaam, gavēnīti, Ar saviem kāpostiem, Atnāks mana Liela diena Ar skaistām olinjām!
Izbraukāju dziļus laukus, Novirpoju divas olas. Nu būs krāšņas Lieldienas, Olu karš un uzvaras!
Zaķītis uz svētkiem jaukiem, Olas dēj pa visiem plauktiem. Vistas auro – konkurents, Visai bīstams elements!
Zaķis paklupis un kritis Vienu kāju stipri sitis Tomēr laimīgs nu ir tas Olas dzīvas, veselas!
Tik apaļa kā oliņa, Lai ir Tev šī pat dieniņa, Lai ir Tev dienai spicais gals Un vakarā, lai nezūd balss.
Lieldienas ir svētki jauki, Apkārt rikšo zaķi tauki. Visi mājinieki strādā Un par raibām olām gādā.
Zaķīts brīnās, kā tad tā? Olas atkal kabatā! Jākrāso tās krāsās maigās, Lai var mīlēt zaķes baigās.
Zeme klāta baltiem autiem, Garausītis raibiem pautiem. Lec pa sniegu, olas svaida, Zin jau, ka to ciemos gaida!
Zaķīts olas izperēja Uz akmeņa tupēdams; Lieldienās tās apdauzīja Garām ejošs meitu bars!
Ai, zaķīti, garausīti, Kā es tevi sengaidīju Ar raibām oliņām Ar kadiķu ziediņiem.
Mazs zaķīts sēž zem vannas tam bail, ka olas neuzliek uz pannas; Zem vannas tumsā acis zib, jo vēl kāds nokrāsot tās grib!
Kalna galā balts un tīrs, Lieldienās stāv sniegavīrs. Acu vietā olas baltas, Bet uz galvas ausis staltas.
Olas krāso timurieši, Olas krāso skauti, Tikai lieldientrusītim, Nekrāsoti pauti.
Zaķīts zilus dūmus pūta, Sveicienus no manis sūta; Cieni olas tā kā nākas, Jo no olām dzīve sākas!
