Sajūsmo jūsu skatienus
Piesnigušu mežu skaistums, lai sajūsmo jūsu skatienus. Sirdis, lai piepildās baltām domām, un sapņus, lai mirdzošās zvaigznes,
Piesnigušu mežu skaistums, lai sajūsmo jūsu skatienus. Sirdis, lai piepildās baltām domām, un sapņus, lai mirdzošās zvaigznes,
Šajā rītā gulēt grēks, Mežā jāmeklē ir spēks. Pūpoliņos spēku rodi, Noper tos, ko neatrodi.
Zaķītis aiziet ciku – caku Svilpodams pa meža taku! Tas groziņā nes lielu prieku, Izdalīdams to kā nieku.
Tava zvaigzne ir tevī pašā Un nākamības melodija-ziedos. Pacel rokas pretī Mīlestībai , Un tu tapsi aplaimots.
Dzīvo tā kā Tava zvaigzne liek, Mīli tā, kā Tavi meži saka Ja Tev drauga rokas nepietiek, Meklēt ej, kur aiztek stiegrā taka.
Reiz mežā dzima eglīte, Un kādreiz arī sniga. Bij sals līdz mīnus divdesmit, Bet tagad bieza migla.
Meži, meži, zaļie meži, Pa tiem staigā mazie eži, Staigā tie pa taciņām, Pliki, un bez paciņām…
Zaķēns mežā kazu slauc, laikam ieņēmis par daudz. Kamēr sals un kamēr sniegs, piens jau nav, bet spaidīt prieks…!
Dziļi mēžā, egles zarā, Lieldiensvētku priekšvakarā, Kāda vārna, cik vien spēj Ligzdā sēžot olas dēj!!!
Lieldienas rītā, kad saulīte aust, zaķīts gar mežmalu priecīgi trauc. Ķepās tam groziņš tīri glīts, groziņā olas un kortelīts.
Zaķīts aiziet ciku, caku – Svilpodams pa meža taku! Tas groziņā nes lielu prieku, Izdalīdams to kā nieku!
Bļaudams zaķis mežā lēca un no sāpēm skaļi brēca, vilks tam olas nokrāsoja un pie sētas pienagloja!
