Prieku kā saules glāstu Ik rītu no jauna rast! Laimi ikdienas stāstā Vienmēr nosargāt prast!
Būs brīnumi, ja vien tiem noticēsim, Būs laime tad, ja pratīsim to dot. Būs prieks, ja protam citus ielīksmot. Un nevajag nemaz tik daudz-
Mīlestību vairāk kā vakar, Sapņus, kas piepildās, Torti, kas nesakalst un draugus, kuri vienkārši ir!
Kaut reizi dzīvē, lai tavs sapnis, Kļūst par īstenību! Kaut reizi dzīvē, lai tava viskvēlākā Vēlēšanās piepildās!
Liec, Laimīte, baltu ziedu Mazajā rociņā, Lai ir balta tā dzīvīte Kurā būs jādzīvo!
Būs brīnumi, ja vien tiem noticēsim. Būs laime tad, ja pratīsim to dot. Būs saskaņa, ja vien to radīt spēsim, Vien dodot citiem, varam laimi
Reiz dzīvoja laime. Kādu dienu viņai sagribējās padarīt kādu cilvēku laimīgu, tāpēc laime izgāja laukā un pirmajam satiktajam cilvēkam jautāja: “Kas tev ir vajadzīgs, lai
Veselību – stipru kā riekstu! Laimi – saldu kā medu! Mīlestību – kā tikko plūktu ābolu! Prieku – krāsainu, daudzveidīgu kā zvaigzni!
