Kad mēs beidzot būsim
Alu, alu, sieru, sieru, Jāņa māte nelecies! Kad mēs beidzot būsim divi, Tad tu baigi norausies!
Alu, alu, sieru, sieru, Jāņa māte nelecies! Kad mēs beidzot būsim divi, Tad tu baigi norausies!
Sieru, sieru Jāņa māte Līgo, līgo, Tev bij` govis laidarā, līgo. Alu, alu Jana tēvs,
Dzīve ir kā svārki šauri, Grūti ir…bet jātiek cauri. Alus, vīns lai galdā plūst, Jubilārs lai pirmais lūst!
Lai tad puto jāņu alus, Jāņu siers lai zobos drūp; Un no kontrobandas gaļas, Šašļiks cepinoties kūp!
Pūt, Jānīti, vaŗa tauri, (līgo! līgo!) Sasauc savus Jāņa bērnus (līgo!): Jāņa bērni izklīduši, Jāņa zāles lasīdami.
Šito alu es nedzeršu Es redzēju kā brūvēja. Jānīts laida ķipītī, Pie sterdera stāvēdams.
Lai ir daiļa Jāņa sēta, Kupla saime, bagāts galds, Krievs ir krievs, bet latvis – latvis, Vodka sīva, alus salds!
kas grib Jāņu alu dzert, Jānu sieru uzkozdams. Tam bus Jānu vakarā Jauns Jānīts jāuztaisa.
Lai kausi pilni alus, Lai netraucē jums lietus. Bet galvenais lai paģiras nav lielas, un lai nepukojas sievas!!!!
Varbūt smaržas vējā plīvos, Līgo viesi ieņems sīvos, Varbūt skanēs jautras dziesmas, Tumsā sprēgās uguns liesmas.
Visi gaida Jāņu dienu, Puiši gada, meitas gaida; Puišiem alu, puišiem sieru, Meitām zāļu vainadziņus.
Līgo nakts jau daudzus gadus, Diktē noteikumus savus: Alus kausus pilnus liet, Papardīti meklēt iet,
Smēķis kaitīgs, šņabis kaitīgs Kaitīgs arī alus! Tas, kas nepīpē un nedzer, Vesels atdos galus
Kad manas rokas maigi skar tavu kaklu un manas lūpas sajūt tevi, tad es zinu Tu piederi man! mans miljais……alus kauss!
Īsa, īsa Jāņu nakts, Par visām naksniņām. Saldens alus, zeltains siers, Klāt vēl jautra Līgo dziesma.
Jāņu māte sieru sēja Līgo, līgo deviņiemi stūrīšiem, Līgo Jāņu tēvis alu dara Līgo, līgo no saldiem miezīšiem. Līgo
Jāņa tēvs alu dara Pašu svētku vakarā; Jāņu māte sieru sēja Agrā agrā rītiņā.
Jānīts kāpa ozolā Bite koda dibenā. Sieru sieru jāņu māte Alu alu jāņu tēvs
