Piedod man, ja kādreiz

Piedod…
Piedod man, ja kādreiz lūpas manas,
Tev smaidā atklātā un īstā paužas.
Ja neizteiktus vārdus grib tev sacīt,
Bet attapušās, paliek nopietnas.
Piedod man, ja kādreiz acis manas,
ar Tavām sastopas,
Ja tās kā apburtas grimst Tavās dzelmēs,
Bet pēkšņi apmulsušas novēršas.
Piedom man, es negribēju, tiešām,
Tā neatļauti tevi mīlēt.
Bet zini draugs, ir ļoti, ļoti grūti,
Kaut ko šai muļķa sirdij pavēlēt.

Kā gribas ko skaistu

Kā gribas ko skaistu un vērtīgu - Garāku egli, lielāku dāvanu Un Ziemsvētku vecīti - vīrieti īstu. Kā gribas ko lasīt tālāk

Katru reizi

Katru reizi, kad divi cilvēki viens otram piedod, ir Ziemassvētki. Katru reizi, kad cilvēki parāda izpratni saviem bērniem, ir Ziemassvētki. lasīt tālāk

Vismaz viens cilvēks

Vienmēr būs vismaz viens cilvēks, kuram bez tevis būs auksti. Būs kādas acis, kas ilgosies pēc tava smaida, un kāda lasīt tālāk

Smaidiet smaidiet

Tādēļ saku Jums, sievietes, smaidiet - smaidiet vienmēr, lai sirdīs plūst siltums. Dzeltenā tulpe, lai uzsmaida siltajā plaukstā. Uz vaiga lasīt tālāk