Piedod…
Piedod man, ja kādreiz lūpas manas,
Tev smaidā atklātā un īstā paužas.
Ja neizteiktus vārdus grib tev sacīt,
Bet attapušās, paliek nopietnas.
Piedod man, ja kādreiz acis manas,
ar Tavām sastopas,
Ja tās kā apburtas grimst Tavās dzelmēs,
Bet pēkšņi apmulsušas novēršas.
Piedom man, es negribēju, tiešām,
Tā neatļauti tevi mīlēt.
Bet zini draugs, ir ļoti, ļoti grūti,
Kaut ko šai muļķa sirdij pavēlēt.
Skūpstīt tavas lūpas
Gribu skūpstīt tavas lūpas, Gribu izjust tavu kvēli šo, Gribu pateikt, ka es vēlos Tikai tevi vienīgo!
Es vēlos
es vēlos apskaut, es vēlos pieglausties es vēlos padoties un nepakrist... es vēlos dot es vēlos teikt es vēlos piederēt lasīt tālāk
Vakarā bučiņa
Klusā, rāmā vakarā bučiņa iet pastaigā. Klusi zogas klāt pie Tevis! Un vai zini? Tā no manis.
Lūpas visiem smaida
Manas lūpas visiem smaida, Manas acis visiem mirdz, Bet es mīlu tevi vienu Tev pieder mana sirds.