It kā negribot

es iemīlēju tā nemanot
it kā negribot, bet patiesi
un kā domā – ko?
šim cilvēkam bija tavas acis
mati, rokas, lūpas.
viss tavs! Un es sāku domāt
tas laikam biji tu!
Un vēlreiz tevi iemīlēju
tā nemanot, varbūt pat negribot
bet – patiesi!

Es vēlos

es vēlos apskaut, es vēlos pieglausties es vēlos padoties un nepakrist... es vēlos dot es vēlos teikt es vēlos piederēt lasīt tālāk

Vakarā bučiņa

Klusā, rāmā vakarā bučiņa iet pastaigā. Klusi zogas klāt pie Tevis! Un vai zini? Tā no manis.

Cik daudz vēl

Cik daudz vēl mīļu vārdu zvaigznēs man Tev ierakstīt! Cik daudz vēl mīļu glāstu un kvēlu skūpstu man Tev aizsūtīt! lasīt tālāk

Man nevajag daudz…

Man nevajag daudz... Tikai rokas, kas maigi spēj glāstīt Dvēseli pilnu ar Sauli, Un vēl lūpas, kas maigi spēj skūpstīt!