Laikam divas saules spīd

Balta, balta šodien diena,
Laikam divas saules spīd.
Jūsu mīlas pilnās sirdīs
Silts un zeltains mirdzums krīt.
Saudzējat šo gaismu abi,
Draugi patiesi to vēl,
Lai tā, arī vētrai dunot,
Sirdī gaiši, gaiši kvēl.
Tad jūs nenobiedēs vecums,
Tad ik diena prieku dos,
Kāpjot augstā gadu kalnā
Mīla ceļu apgaismos.
Tas nekas, ka daudz vēl snigs,
Tas nekas, ka soļi sniegos stigs,
Sniegā spēka pietiek tam,
Kas tic saules stiprumam.

Nāc, klusā nakts, ar savu svēto mieru, Pēc kura neskaitāmas sirdis tvīkst. Un lai no
Lai saule un mēness gadiem spīd, Kā šodien ceļu apgaismojot, Un drauga balsi auss lai
Es paņemšu pusi no sāpēm, kas tavā sirsniņā griež Vēl es paņemšu rūpju nastu kas
Divus kokus upe šķir, Bet zari kopā ir. Divus draugus tāles šķir, Bet sirdis kopā
Nekas šājā pasaulē nav svarīgāks par cilvēkiem. Īpaši tiem, kuri mums ir blakus, kuri ir