Nebijām pazīstami

Nebijām pazīstami, bet iepazināmies …
Tu man patiki …
Mēs atvadījāmies …
Bet tu manā sirdī paliki …
Tiekamies atkal un es …
Skatos uz tevi …
Augsts vilnis mani nes …
Vairs nesaprotu sevi …
Diena paiet un domās tikai tu …
Ja es tevi tagad satiktu – es izkustu …
Bet šķiet, ka tas nav iespējams …
Jo pagaidām tu man neesi sasniedzams …
Viss var mainīties katru brīdi …
Tu ar kādu citu kaut ko bīdi …
Gribu lai tu zini – man sāp!!
Kapēc nevari darīt savādāk??
Es zināju, ka tā var gadīties …
Bet todien viss bija labi …
Es negribēju būt vīlusies …
Bet nu viļamies abi …
Kurš tā ir nolēmis …
Tas nav taisnīgi …
Es gribēju, lai tu būtu mani mīlējis …
Bet viss gadījās nelaimīgi …
Zinātu es agrāk …
Nemūžam nepieļautu to …
Kļūdīties, stiprāk …
Sāpes dedzina par to …
Skatos … tu smaidi …
Jo nezini to …
Ka dievinu tevi
Sirds dziļumos …
Varbūt tu nojaut
Bet nu ir vienalga
Kā tu varēji prātu man sajaukt
Tā ka tevi redzot man noreibst galva!?
Es gribētu būt ar tevi …
No rīta, pa dienu un vakara!
Bet diezvai kaut kas sanāks …
Jo tu nezini neko šajā sakarā!!!
Varbūt man saņemties un pateikt tev to …
Man bail ja atzīšos tev …
Tu smiesies par to

Ziemassvētku laiks... kad vārdi, ko vēlamies teikt, tiek rakstīti sirdī, kad atmiņām zūd ikdienas rūgtuma
Šim vakaram - spožākās zvaigznes, Šim vakaram - baltākais sniegs. Bet gaišāks par svecītēm eglē
Lai tu sadrūmis un nomākts Rudens miglā neklejo, Dod man savu slikto omu, Dod -
Palūdz pavasari, Lai tas spēku aizdod. Palūdz puteņiem, Lai gadiem pēdas jauc. Palūdz pašai sirdij-
Glabā Lieldienu sauli sirdī, Glabā Lieldienu prieku arvien, Lai pazūd tumsa, kas dvēseli tirdī, Lieldienu