Un kas par to, ka gadu vesels klēpis,
Kā pļavu ziedi laika vāzēs mirdz…
Gan sūrumu, gan prieku katrs gads ir slēpis,
Un viss ir bijis vajadzīgs priekš sirds…
Lai sajustu, cik dzīve skaista,
Kur tā kā bite vari būt,
To sudrabu, no mirkļu kārēm vācot,
Kas neapsūb un vējos nepazūd!