Gribi raudāt, piezvani man

Ja kādu dienu Tev būs sajūta, ka gribi raudāt, piezvani man.
Es neapsolu, ka varēšu likt Tev smieties,
Bet es apsolu, ka raudāšu kopā ar Tevi.
Ja kādu dienu Tev gribēsies aizbēgt no visa, nebaidies, bet piezvani man.
Es nesolu, ka lūgšu Tev apstaties, Bet es došos kopa ar Tevi.
Ja kādu dienu Tu negribēsi nevienu dzirdēt, Piezvani man.
Un es apsolu būt ļoti kluss.
Bet ja kāda brīdi Tu zvanīsi un Tev neviens neatbildēs, Steidzies ātri pie manis, jo, iespējams, šajā brīdi Tu būsi vajadzīga man. Draugu īstās sarunas rodas no klusēšanas. Svarīgs ir nevis pateiktais, bet tas, ko nevajag izsacīt…

Čalīt, kāpēc tas tā

Pasaki, čalīt, kāpēc tas tā, Kāpēc man par Tevi jādomā? Saule aust, pēc tam tumst, Mana sirds pēc Tevis skumst...

Miera osta

Es gribu sēdēt ar tevi jūras krastā Ar tevi vērot kā karogs plīvo mastā Pierast pie neparastā Es būšu tava lasīt tālāk

Vismaz viens cilvēks

Vienmēr būs vismaz viens cilvēks, kuram bez tevis būs auksti. Būs kādas acis, kas ilgosies pēc tava smaida, un kāda lasīt tālāk

Gaisma apspīd mūs

Mēness gaisma apspīd mūs abus Skūpsts ir ilgs, bet liekas tik īss Šķirties ir grūti, asaras plūst Aizbrauc tu projām, lasīt tālāk