Paskaties kā tā mirdz
Paturi sniegpārslu plaukstā, Paskaties kā tā mirdz. Nesaki, ka tā auksta, Tai ir silta sirds!
Paturi sniegpārslu plaukstā, Paskaties kā tā mirdz. Nesaki, ka tā auksta, Tai ir silta sirds!
Šajā naktī atver durvis, šajā naktī sirdi ver, Kļūsti pats par labo burvi Visiem prieku saujām ber!
Būs brīnumi, ja vien tiem noticēsim; Būs laime tad, ja pratīsim to dot; Būs saskaņa, ja vien to radīt spēsim; Vien dodot citiem, varam laimi
Pienācis laiks, kad zvaigžņu Putekļi nogulst zem kājām Un egle mirdz gaiši katrā mājā, – Kad klusi pa durvīm ienāk gaišs prieks.
Lai eglīte smaržo, Lai svecītes kūp, Lai Ziem`ssvētku vecītis Klauvē pie rūts.
Es neticu mūžīgai apsnigšanai, Ticu Saulgriežu sniegiem, Kas zemi tīru un mirdzošu padarīt nāk Ticu Ziemsvētku klusajam brīnumam
Dedziet gaišu uguntiņu Ziemassvētku vakarā; Lai dieniņas baltas nāca Visa gada garumā.
Lai Ziemassvētki atklāj labāko katrā no mums un visu labo, kas mūsos kopā!
Ziemassvētkos ir jāsmīdina cūkas šņukurs, ja tas sāk smieties, tad ir jābeidz dzert. Vēlāk jāiet pie ābeles un jāpurina tā, – ja sāk birt āboli,
Tik balts un kluss… Krīt zemei pāri mirdzošs zvaigžņu pakavs. Un gaišām rokām skaudams zemes telpu Nāk senais, mīļais Ziemassvētku vakars.
Salavecis pauri kasa Dāvanas pa zemi lasa Tālāk tikt nevarēja Viņa briedis avarēja!!!
Lai aiziet prom pa baltu sniegu Tās rūpes, kuras nomāc mūs, Lai Ziemassvētki nāk ar prieku, Ar cerību – viss labi būs!
Trīs baltas patiesības nemanāmas iet pa gadu takām. Ir pirmā Labestība ? katrā vārdā, ko viens otram sakām,
Sargā gaismu savās acīs, Nelaid ēnas viņai klāt, Raugies jautrās sveču liesmās, Vairies uzpūst,
Ļauj gaismas straumei sirdij tecēt cauri,- tam brīnumam, ko Ziemassvētki nes,
No agras stundas līdz pat rietam kāda eņģelis Tev blakus būs. Snigs balti sniegi, egles dziedās un dzīvi dzīvot vieglāk kļūs!
Vēl vienu zilu, zilu cerību, Vēl vienu dzīves uzvinnētu derību Un kaut vai daļiņu no tā ? Iekārotā, nesasniedzamā!
