Kristības un raudzības

Vēl vēletos mazo brēkuli

Vēl vēlētos mazo brēkuli
Uz rokām paucināt,
Bet viņš jau pats grib kājām iet,
Viņš pats grib visu zināt.

Mans bērniņš šūpulī

Tā sacīja meža māte,
Pa siliņu tecēdama:
Pūt, vējiņ, nelauz koku,
Mans bērniņš šūpulī.

Nez no kurienes uzradies tas - Klēpī ievēlies kamolīts mazs. Saulē sārti vaidziņi tvīkst, Vai
Dziedi māmiņa "Aijā žūžu", Visu mūžu Tavs es būšu! Lāča bērns, kam ogas lasīs, Lāča
Čuči, guli, mazo bērniņ, Šūpulīša dibenā; Nedeldē linu virves, Nemodini māmulīti.
Ar vārdu šūpulī, kas likts, Mums lemts ir mūžu nostaigāt. Par viņu nebūs jadzird slikts,
Ar vārdu šūpulī, kas likts, Mums lemts ir mūžu nostaigāt. Par viņu nebūs jadzird slikts,