Mūžam būsim mēs ar Tevi!
Cieni mani, kā es Tevi,- Mūžam būsim mēs ar Tevi! Veci draugi neierūs,- Tie Tev allaž blakus būs!
Cieni mani, kā es Tevi,- Mūžam būsim mēs ar Tevi! Veci draugi neierūs,- Tie Tev allaž blakus būs!
Vakar es biju uz tevi ļauns, Jo tu man sāpes dari. Bet šodien man par sevi ir kauns, Jo varbūt tev sāpēja arī.
Ir vārdi, kurus neuztver ar sirdi, kas klusi lūpās nesacīti dus. Tos ļoti klusi drauga sirds teic sirdij, tos var kā gaismu tikai smaidā just.
Atceries visas skaistās dienas Atceries priekus, bēdas nevienas Atmiņas paliek, tās nezūd nekad Pat, ja jāšķiras būs mums kaut kad.
Tu esi panācis to bez pieskaršanās, Bez viena vārda, bez kādas zīmes Tu panāci to, būdams tu pats, Varbūt tas arī nozīmē – būt draugam?
Tas, kurš meklē draugus, ir pelnījis, lai tos atrastu; kam nav draugu, tas nekad tos nav meklējis.
Mācoties draudzību guvām, Mūžam neļausim to šķirt. Būsim draudzenes kā bijām, Tālums, lai nespēj mūs škīrt.
Divus kokus upe šķir, Bet zari kopā ir. Divus draugus tāles šķir, Bet sirdis kopā ir!
Ziemas vakars tērpjas siltā miegā Debess telpā reta zvaidzne dziest Es pie tevis steidzos sapņu zirgā Pasacīt par draudzību paldies!
Draudzība ir dāvana, Par kuru atlīdzību neprasa, To nevar ne nopirkt, Ne pārdot, bet var saņemt par velti –
Starp darba rūķiem un starp slaistiem Kas dzīves dobē apkārt Tev Tu arī viens no ziediem skaistiem, Kas plaucis pasaulei un sev!
Vislabākie draugi ir tie, kas nepamet grūtībās kas atceras draugus gan priekos, gan bēdās, gan tad, kad skumīgs prāts Lai tev vienmēr ir tādi draugi,
Ja Tev kādreiz grūti klājas sirsniņa aiz bēdām stājas atceries uz brīdi mani pasmaidi un viss būs labi!
Smejies vai raudi, Mēs vienmēr būsim draugi! Tu vari bļaut, kratīties vai kasīties, Bet no manis tev neatkratīties!
Tavs draugs ir tavu vēlmju piepildījums. Viņš ir tavs tīrums, kuru tu apsēj ar mīlestību un no kura tu ievac ražu ar pateicibu.
Ej ceļu taisnāko, Bet ne vieglāko, Ņem draugu labāko, Bet ne skaistāko.
Lai ir kāda zeltaina kļava arvien, Kam galotnē sirdi Tu rudeņos sien, Un pāri takām kad sniegpārslas krīt, Lai ir kāda roze, kas dvēselē mīt.
