Katrā smilgas skariņā

Lai saulīte līgojās
Katrā smilgas skariņā,
Āboliņš, sārtvaidzīts,
Lai zied manā vainagā!

Vainadziņš galviņā neturās

Puiši pēc meitenēm lūkojās,
Meičas pēc puišiem līgojās,
Vainadziņš galviņā neturās,
Jāņu naktī viss notiekās!

Es nopinu vainadziņu

Es nopinu vainadziņu,
Visādām lapiņām,
Ziedēj’ manis vainadziņis,
Visādiem ziediņiem

Nāk pār laukiem droši

Kas tur nāk pār laukiem droši,
Kam tāds kažoks balts un plats?
Tas ir Jāņa tēvs zem grādiem
Nospriedis, ka Jaunais gads.

Jānītis klēti taisa

Mūs Jānītis klēti taisa,
grib rudeni sievu ņemt.
Ne jumtiņa, ne spārĪtes,
Jau gultiņa apakšā.

Trīs sievietes mūžsenās izpausmēs – Kā mīļā, Kā sieva, Kā māte – Caur ziediem un
Vecais zaķis acis bola, Sieva atkal sēž uz olām. Zaķu bērni apkārt lēkā Un aiz
Mūs Jānītis klēti taisa, grib rudeni sievu ņemt. Ne jumtiņa, ne spārĪtes, Jau gultiņa apakšā.
Jāņu dienas rītā jānogriež papardes kāts pie pamatnes, un ar burtu, kas būs redzams griezuma
Lai kausi pilni alus, Lai netraucē jums lietus. Bet galvenais lai paģiras nav lielas, un