Viens nāks tavu dvēseli duļķot,
Otrs seklu un netīru sacīs.
Kāds trešais nākš slāpes dzesēt,
Tavā dzidrumā acis mazgāt.
Citi teiks: “Kāda apgrēcība!”
Kāda vesmaina uguns kvēlo
Kāds nosalis sildīsies tevī,
Un mūžs nebūs jānožēlo.
Tu dzīvosi tiem, kuri nāks
Uguns un ūdens šķīstīti,
Tiem,kuriem vajadzēs tevi,
Nedaudziem-taču īstiem.
*
/V.Urtāne/